Cik reižu esam ciemojušies Raudas un Laucienes pansionātos, ir viegli saskaitīt – šogad ir sestā reize. Tradīciju adventes laikā sniegt koncertus cilvēkiem, kuru dzīves nogales dienas varbūt nav pašas gaišākās, sākām mūsu otrajā sezonā un ne reizi neesam izlaiduši. Bet ne jau tas ir galvenais. Svarīgākais ir atgādināt un apliecināt, ka viņi nav aizmirsti. Arī šogad uz pansionātiem nebraucām vieni – kopā ar mums bija draugi VPDK “Rits” un bērnu vokālās studijas “Zeltābele” mazie dziedātāji.
Prieks vairo prieku! Kas gan cits mūs pēc koncerta sasvīdušus triektu laukā, aukstumā un sniegā, bildēties, purināt piesnigušos egļu zarus, griezt virpuļus un mētāties ar sniegu?!
Šoreiz pansionātos dejojām astoņas dejas: “Talkas dancis”, “Meita puišus dancināja”, “Kreicburgas polka”, “Kroga Madaliņa”, “Tumša, tumša tā eglīte”, “Ventiņu kadriļa”, “Raganele ragana” un “Ziemas saulgrieži”.