Lūk, kādi mēs visi priecīgi – pirmais pašu koncerts tikko aiz muguras, sviedri vēl nav nožuvuši, laimes hormoni plosās, un sirds sitas kā negudra (jā, nav nekāds joks vidējā paaudzē izdejot gandrīz divu stundu koncertu, bet vairāk tā dauzās aiz prieka).
Šī ir tikai mūsu otrā sezona, bet aizvadītas daudzas mēģinājumu stundas, sadedzināts miljoniem kaloriju, nodejoti desmitiem kilogramu, izvirpuļoti tūkstošiem griezienu, izrībinātas daudzas grīdas, protams, arī sabeigts krietns žūksnis nervu, pārciestas lielākas un mazākas traumas, dažnedažādos veidos izaicināta gan fiziskā, gan psiholoģiskā izturība, taču arī norūdīta mīlestība gan citam pret citu, gan pret deju. Un mēs, protams, apzināmies, ka tas ir tikai sākums.
Paldies visiem mūsu dejotājiem un palīgiem, kas ieguldīja nenovērtējamu darbu gan uz deju grīdas, gan ārpus mēģinājumiem ikdienā un nakts melnumā, lai koncerts izdotos tik lielisks! Paldies mūsu koncerta dalībniekiem – Kandavas Kultūras nama meiteņu ansamblim Cantabile, mūsu kolektīva atvasītei flautistei Elzai, mūsu pašu Raimondam un viņa brālim Jānim par aizkustinošo koncerta finālu, paldies arī koncerta vadītājai Lailai!
Bet vislielākais paldies mūsu koncerta publikai – vecākiem, radiem, draugiem, kolēģiem, kas mūs atbalsta ikdienā, jūt līdzi un priecājas par mūsu padarīto!
Nē, vēl tomēr viens neizmērāms un mērogos neietilpināms paldies – Sidrabu vadītājai Ingai Liepai. Uzskaitīt visu, par ko, nav iespējams, tomēr tajā visā ir viena lieta – mīlestība.
“Inga, mēs tevi mīlam!”
Koncertā dejojām 15 dejas: “Dižā kurzemnieku gatve”, “Galdiņam bij četri stūri”, “Pie jūriņas maliņā”, “Divpadsmitdancis”, “Rudzu maize, kviešu maize”, “Saule brida rudzu lauku”, “Spriguļu sišana”, “Visu dienu jumi dzinu”, “Es kādreiz Talsos aizbraucu”, “Klabdancis”, “Vectētiņpolka”, “Jūrmalnieks”, “O, meitenes!”, “Kad tie zēni prūšos gāja” un “Rotā, meitiņ, uguņa plostu”.
