Tā kā skate mums šogad noslēdzās jau februārī un pavasarī nekāda lielā koncertēšana nebija ieplānota, nolēmām, ka jāsagatavo kāds neliels pašu koncerts savējiem – vecākiem, bērniem, ģimenes locekļiem, radiem un draugiem. Galu galā – lai taču dabū redzēt, kāpēc jau veselus piecus gadus esam viņiem atņēmuši laiku ceturtdienu vakaros un svētdienu rītos, ko citādi būtu varējuši pavadīt kopā ar viņiem.
Tā teikt, vadītāja Inga atrotīja piedurknes un… mums atlika tikai gatavoties, iemācīties jaunas dejas, atsvaidzināt drusku piemirstās un nodejot.
Lielāku svinēšanu droši vien sarīkosim rudens pusē, kad aiz muguras būs Dziesmusvētki, atpūta pēc tiem, pagājis 15. septembris, kas ir datums, kurā notika “Sidrabu” pirmais mēģinājums, un uzņēmuši jaunās sezonas tempu. Tāpēc šis koncerts, kaut arī nopietni un rūpīgi gatavots, bija koncerts pašu un savējo priekam. Ar solodejām, meitu deju un puišu deju, pavisam svaigām dejām un tādām, kuras dejojam kopš pirmās sezonas, ar mīļiem pateicības vārdiem un sirsnīgu kopā būšanu.
Koncertā dejojām 17 dejas: “Galdiņam bij četri stūri”, “Kristī mazus, kristī lielus”, kolāža “Es mācēju danci vest”, “Divpadsmitdancis”, “Kad tie zēni prūšos gāja”, “Caur sidraba birzi gāju”, “Es izjāju prūšu zemi”, “Es meitiņa kā rozīte”, “Jāņu diena”, “Caur ozola lapiņām”, “Kaņeku Jāņis, kaimiņu Grieta”, “Viens par maz, trīs par daudz”, “Slota pa trim”, “Kūmas”, “Raganele, ragana”, “Meitenes pielūgsme” un “Rīga dimd”.
