Līdz skatei atlikušas pāris nedēļas, vēl nezinām, kuru no trim dejām izlozēsim skates koncertam, izvēles deju gan zinām – “Kripu, krapu dejā gāju”. Tāpēc deju nometnē dienas garumā jāslīpē visas četras dejas. Tas nekas, nāks tikai par labu.
Sākam ar deju grīdas uzklāšanu, kafijas, tējas un našķu galda instalācijas uzstādīšanu, iesildāmies, tad ir klāt arī Neredzamais Vilnis, un sākam. Iet tik aizrautīgi un raiti, ka šķiet – dzelzs jākaļ, kamēr karsta. Ieplānotās pauzes ar atpūtas aktivitātēm šķiet nevajadzigas.
Pusdienlaiks gan aiziet ēdienreizei, atpūtai, snaudai, pļāpām un mūžam nerimstošajai ķircināšanai.
Otrā daļa, kas tieši tāpat iztika bez pauzēm un kurai vajadzēja beigties “ne jau vēlāk par četriem”, beidzās pāri pieciem.
​Labi padarīta darba sajūta.