Divas dienas nometnē Ķekavā kopā citam ar citu, deju, radošumu un atpūtu šogad sagadījās īsts izaicinājums – gan fizisks, gan stratēģisks, gan psiholoģisks. Taču nopietns darbs ir padarīts, un par to prieks. Un tam noteikti būs liela nozīme mūsu dejošanas kvalitātē gan drīz gaidāmajā skatē, gan šīs sezonas nogales intensīvajos koncertēšanas plānos, kādu mums šogad ir necerēti daudz.
​Mēs protam pāriet pāri iedomātiem bezdibeņiem, jūtot komandas biedra plecu, atbalstu un vienojoties par kopēju stratēģiju. Mēs esam gatavi iet pa virvi, zinādami, ka kopā tas ir droši. No mūsu ceļa bēg pat visniknākā paskata radījumi, kad esam noskaņoti sasniegt mērķi. Mums patīk gremdēties mūsu nelielās, bet jau tik krāsainās vēstures atmiņās. Taču Sidrabi laikam nebūtu Sidrabi, ja vienmēr neizdomātu sev jaunus pārbaudījumus – tā mēs augam un attīstāmies, tā mēs uzzinām, uz ko esam spējīgi, tā mēs mācāmies uzveikt grūtības. Tā mēs cenšamies šo izaugsmi ielikt dejā un savstarpējā draudzībā. Tādi mēs esam, un tas ir mūsu spēks.