Kad jau pavisam tuvu Ziemassvētku diena, bet kalendārs vēl rāda parastu svētdienu, kad jātiekas mēģinājuma zālē, mūsu vadītājai Ingai, kā parasti, dzimst vislabākās idejas – ārā! Ārā! Nu tad mēs arī ārā un projām uz Zirgzandalēm, kur vārām uz ugunskura gardu zupu, sagaidām savu Ziemassvētku vecīti ar briedi Rūdolfu, maskējušos par parastu poniju, taisām rūķu fotosesijas ar Ziemassvētku vecīti un vēl, un vēl. Bet jautrākā pasākuma daļa ir ikgadējās rūķošanās spēles noslēgums – tas vienmēr atklāj par deju biedriem vēl nezināmas škautnes, kā kurš ir meklējis, noformējis un slēpis dāvaniņas. Šogad minēšana iet ar “aptaustīšanu”, un būtu brīnums, ja kāds puisis pēkšņi nedabūtu bizes un krūtis. Divi mūsu kolektīva Jāņi rūķošanās noslēgumam pat pieslēdzas attālināti.
Savukārt sirsnīgākā pasākuma daļa ir mūsu Ingas sarūpēto dāvaniņu izdalīšana. Viņa katram no mums ir sarūpējusi citādu, tieši viņam krāsās piemeklētu un pieskaņotu rakstainu cimdu pāri. Paldies, Inga, šie cimdi sildīs ne tikai mūsu rokas, bet arī sirdis!
