“Sidrabiem” jauns vieskoncertēšanas galapunkts – Valka. Precīzāk, Valga. Pēc Valkas Kultūras nama direktora Māra Žigata uzaicinājuma, dodamies uz 17. Lielo labdarības robežtirgu. Tuvojoties Valkai, sāk smidzināt lietus (atkal!). Māris (starp citu, sabilnieks) mūs silti sagaida, ļauj iesildīt kājas uz Valkas Kultūras nama lieliskās skatuves un aizved mūs uz tirgus laukumu pāri robežai Valgas pusē. Lietus līst. Nav arī silti. Dejojam. Slīd. Te pēkšņi – mūzikas ieraksts apklust priekšpēdējās dejas vidū, strāva izbeigusies! Nekas, nav pirmā reize, lieli mākslinieki prot novest numuru līdz galam, un mēs esam lieli mākslinieki. Paši nodungojām, skatītāji ar aplausiem palīdzēja noturēt ritmu, un laimīgi pabeidzām mūsu mazo koncertu bez pēdējās dejas, jo, kā smejies, igauņiem tā strāva nākot lēnāk… Koncertā dejojām: “Maģais dancis”, “Divpadsmitdancis”, “Daugaviņa lielījās”, “O, meitenes”, “Tumša, tumša tā eglīte”, “Viņš ir mans”, “Ozoliņš”. Pēc koncerta Māris mums bija sarūpējis gardas pusdienas, vēl sapirkāmies igauņu konfektes, atpakaļceļā sildījāmies ar “Kalmes” sildošo dziru un skatījāmies Latvijas un Austrijas izlašu hokeja spēli pasaules čempionātā. Jā, jau zinām, ka Valkā atgriezīsimies 17. novembrī dejot valsts svētku koncertā.
